LAT РУС ENG

Dāvanu karte

Cik zvaigznēm ir jānokrīt, lai sapnī redzētu rasu, lai lidotu un atpazīt spētu, kā sauc vārdā vēju katru? Starp stundām, kas pār sniegu šo balto slīd, un elpas garaiņiem miglaini spocīgiem es šodien pulksteni stādinu, lai uz mirkli kaut īsu, kaut netveramu un šķietamu, būtu mēs laikā vienā un pagūtu skūpstu Tev zagt sasalušu rožlapiņu garšā. Viss sastindzis, kā ledus ziedu dārzā starp dzelkšņiem iesprostots smaids, tik Tavu acu siltums dedz sveču liesmu deju pār laika baltiem laukiem.